1964. gadā uz Māras dīķa ar Pēteri Aleksandroviču
Jēkabs Medisons:
„Visu pamatā ir abu braucēju kopēja saskaņota darbība. Slēpotājam ir jāzina, kā līkumā ieies motocikls, vai tas neizslīdēs, kā to noturēt, lai motobraucējs varētu iziet līkumu gludi ar pilnu jaudu. Šeit slēpotājam jācenšas domāt ar motobraucēja "smadzenēm". Lielākā nelaime notiek, ja slēpotājs iebrauc līkuma ārpusē. Tad zaudēts ir viss -motocikla izslīdēšana, ātruma zudums un iespēja, ka pretinieks tevi apdzīs. Jo atgūt ātrumu slidenā, ledainā trasē nav viegli. Tāpēc visu laiku ir jācenšas, lai motobraucējs varētu braukt droši - zinot, ka slēpotājs viņu stabilizēs.”