Kādā oranžā pilsētā braukāja oranžs tramvajs, kurš nekursēja pēc noteikta saraksta - vienkārši uzradās un pazuda vairākas reizes dienā. Pilsētnieki jau zināja, ka šajā tramvajā kāpt nevajadzētu, jo nemaz nav zināms, uz kurieni tas aizbrauks. Reiz kāda meitenīte gaidīja transportu, lai dotos uz kora mēģinājumu un pieturā piestāja šis tramvajs. Viņa ļoti steidzās, tāpēc nolēma braukt ar to. Iekāpjot tramvajā viņu sagaida šausmīgs skats - gan šoferis, gan visi pasažieri bija ķirbji. Neviena cilvēka. Aiz meitenītes aizvērās durvis un tramvajs sāka kustēties. Viens no resnākajiem ķirbjiem piecēlās un gāja klāt meitenītei, kura bija pārbijusies. Ķirbis biedējoši pasmaidīja un teica vārdus, ko mazā meitenīte atcerēsies vēl ilgi: "Nu ko, nāksies uzrādīt e-talonu!”.