Līdaka (foto: http://www.latvijasdaba.lv/zivis/esox-lu…
Līdakas sastopamas gandrīz visos ūdeņos, pat Rīgas jūras līcī. Retāk tās sastopamas straujās upēs un staignos, dūņainos ezeros. Līdaku plašā izplatība izskaidrojama ar to, ka tās gandrīz katrā upē, ezerā vai dīķī atrod sev labvēlīgus dzīves apstākļus- ūdeni ar pietiekamu skābekļa daudzumu, barību, labvēlīgas nārsta vietas un planktonu mazuļu barībai. Mazākās un vidēja lieluma līdakas visbiežāk uzturas seklos ūdeņos starp niedrēm un ūdensaugiem. Lielās līdakas parasti uzturas dziļumā, seklās vietās parādās reti. Sevišķi iecienīti ir brīvie laukumi niedrājos, kur var paslēpties un uzglūnēt sīkām zivtiņām. Labprāt tās slēpjas arī aiz akmeņiem, siekstām u.tml., kurām bieži peld garām citas zivis.
Līdaka aug ātri- 3 gadu vecumā tā sasniedz jau 35 cm. Tās pieskaitāmas tām nedaudzajām zivīm, kuras labvēlīgos apstākļos var sasniegt "cienījamu" vecumu ("60 gadus) un svaru (35…40 kg). Līdakas krāsa nav patstāvīga: dziļās upēs, ezeros un dīķos, kuros tumšs, dūņains dibens, līdakas krāsa arī ir tumšāka, upēs un ezeros ar smilšainu dibenu- zeltaina, bet ar zālēm aizaugušos dīķos- zaļgani zeltaina. Līdakas sāni pārklāti ar bālganiem, dzelteniem plankumiem. Baltais vēders izraibināts sīkiem, pelēcīgiem punktiem. Astes un muguras spuras ir tumšas ar melnām starpkārtām, pārējās oranžas. Aci stipri izvirzītas uz āru un nekustīgā stāvoklī ļauj pārskatīt lielu platību.
Savas rijības dēļ līdaka ir iecienīta makšķernieku zivs. Nemaz jau nerunājot par izsalkušu līdaku, arī paēdusi tā uzbrūk citām zivīm un netaupa pat savas ciltsmāsas.
Avots: http://www.gudrinieks.lv/referati/eseja-…