Vimba (foto: http://www.latvijasdaba.lv/zivis/vimba-v…
Vimba satopama Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un upēs, kas ietek jūrā un līcī. Parasti uzturas pastraumēs - vietās, kur ūdens, kāda zemūdens šķēršļa aizturēts, pāriet straumē. Sevišķi vimbām patīk, ja upes gultne ir klāta ar rupju granti, kurās tās labprāt rušinās. Iecienītas ir arī vietas lejpus krācēm un aizsprostiem. Veltīgi ir meklēt vimbas vietās ar mīkstu, dūņainu upes gultni.
Vimba ir karpu dzimtas zivs. Visbiežāk sastopamas 400…600 g smagas vimbas. Ārējais izskats ir atkarīgs no ūdens krāsas un gadalaika. Rudenī un ziemā tai ir tumši pelēka mugura, sudrabainas zvīņas un dzeltenas krūšu spuras, kas, tuvojoties nārstam, kļūst tumšākas.
Latvijas ūdeņos dzīvo divu bioloģisko grupu vimbas: ledus vimbas un ievu vimbas. Pirmās pieskaitāmas rudens bioloģiskajai grupai. Sākot ar septembri tās ieceļo upēs un tur pārziemo. Ievu vimbas pieskaitāmas pavasara bioloģiskajai grupai. Ziemu tās pavada jūrā upju ieteku daļā, bet aprīļa beigās un maija sākumā uzsāk ceļojumu uz upju augštecēm.
Karpa
Savvaļas karpa jeb sazāns dzīvo siltos, stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kas bagāti ar ūdensaugiem. Barības un skābekļa ziņā tā ir pieticīga un neizvēlīga zivs; tā barojas ar dažādu barību un ātri aug.
Mazuļi barojas ar sīkiem vēžveidīgajiem, bet jau pirmā gada beigās tie sāk baroties ar ūdensbaseina dibena organismiem.
Karpa ir 30…80 cm gara, ar biezām dzeltenām lūpām, 2 pāriem taustekļu, platu muguras spuru, lielām zvīņām, bieži ar melnu punktu. Sazāni, kas dzīvo upēs, ir tumši dzelteni ar tumši zilganu muguru un gaišāku apakšu. Ziemo dziļākās vietās ezeros un dīķos. Latvijā savvaļas karpa sastopama dažos ezeros, upēs, kur iekļuvusi no dīķsaimniecībām vai ielaista un aklimatizējusies.