Rudulis (foto: http://www.latvijasdaba.lv/zivis/scardin…
Rudulis ir ļoti līdzīgs raudai, tomēr raksturīgā augšup vērtā mute un spilgtā krāsa ļauj to atšķirt no raudas. Tam ir mazāka galva, augšžoklis nedaudz garāks par apakšējo, rīkles zobi divās rindās. Garums 20…30 cm, svars 500…800 g.
Rudulis ir mierīga, veikla un uzmanīga zivs, kas nemīl straujus ūdeņus. Sastopams zāļainos ezeros un lēni tekošās, augiem bagātās upēs. Mīl vidēja dziļuma, saules apspīdētus ūdeņus, kuros tie vienmēr uzturas baros. Krāsas ziņā rudulis ir viena no skaistākajām zivīm, kas satopamas Latvijas ūdeņos. Ruduļa mugura ir tumšbrūna, ar zaļganu nokrāsu. Sāni gaiši dzelteni- zeltīti. Priekšspuras tumšpelēkas , bet pārējās spuras sarkanas. Ap zvīņu malām rudulim ir zeltaini brūna svītriņa
Rudulis ir drusku biezāks un platāks par raudu un vairāk līdzinās plaudim. Acis oranžas ar sarkanu punktu virspusē. Mazākiem un jaunākiem ruduļiem krāsa sudrabota, gaišāka, un spuras viņiem ievērojami gaišākas, bālākas.
Iecienītākā dzīves vieta ruduļiem ir upju līči un attekas, kā arī upēm savienoti dīķi un ezeri, kur daudz meldru, niedru un citu ūdens augu. Šeit tie bieži sastopami karūsu, līņu un plaužu sabiedrībā. Rudulis nav pieskaitāms pie klejotājzivīm un reti ka atstāj savas iemīļotās vietas. Parasti tas uzturas seklā ūdenī starp ūdensaugiem, sevišķi meldriem; tekošās upēs rudulis gandrīz nav sastopams. Barībai rudulis izmanto augus, kukaiņus, kāpurus un tārpus. Pavasarī rudulis pārtiek no peldošām ūdenszālēm, tādēļ arī pieņem it kā zaļāku nokrāsu, un tā gaļa kļūst rūgtāka, ar dūņu piegaršu. Rudeņos ruduļi parasti pāriet uz dziļām un klusām vietām pārziemošanai.
Avots: http://www.gudrinieks.lv/referati/eseja-…