Māras krusts jeb krustu krusts.

Krustu krusts jeb Māras krusts ir dzīvās matērijas zīme, kas cieši saistīta ar auglību, uguni un māju. Šī zīme veidojas no četriem slīpiem krustiem, tā simbolizē matērijas dinamisko dabu un dzīvības aktīvo stāvokli. Senatnē krustu krustu vilka uz maizes klaipiņa pirms to laida krāsnī un vakarā, gulēt ejot, to zīmēja pavarda pelnos, tādēļ zīme saukta arī par uguns krustu. Reizēm krustu krustu sauc arī par Laimas krustu vai Māras krustu.Tā kā Māra tika uzskatīta par saimniecības un dzīvnieku pasaules sargātāju, ar Māras krustu tika sargāta materiālā labklājība- Mājas un Maize, tādēļ Māras krusts bija sevišķi nozīmīga simbolika. Katra lieta, kam simboliski tiek uzvilkts krustu krusts, tiek ziedota Mārai, saņemot pretī svētību un uzraudzību. Pāra zīme – senatnē mēdza uguni iegūt- beržot divus kociņus vienu pret otru, tos turot krusteniski. Teiciens- viena pagale nedeg. Tāpat liekot ugunskurā pagales + vai x zīmēm līdzīgi- tās labāk deg.