... Mēs pošamies savam pirmajam kopīgajam ceļojumam. Es kravāju ceļasomas, bet Vīrs (cik vēl nepierasti skan šis vārds!) sēž uz mūsu gultas un vēro mani. Lai neko neaizmirstu, pa brīdim iemetu skatu sarakstā, ko esmu veidojusi pēdējās divas nedēļas. Es spogulī redzu viņa mirdzošās acis. „Mīļā,” viņš saka: „Ja nu es tev nekā nevaru palīdzēt, aizskriešu pēc kafijas un pāris maizītēm. Tev ar tunci vai šķiņķi?” „Vienalga,” atsaku un nodomāju: „Ar tevi viss garšo lieliski!”…


Netveramām, bet vienojošām izjūtām - Baltmaize “Mūsu”!