Dzīve kā ūdenskritums
steidz tik strauji,
ka ūdens šalkas
vien pietur pie šodienas mirkļa.
Skrējiens, kas vienus biedē
ar bezdibeni,
bet citiem atgādina
par neatlaidīgiem jauna ceļa meklējumiem.

Ūdenskritums kā dzīve.
Kurā tik svarīgi atrast sevi.
Sevi kā vienu ūdens lāsi.
Tik unikālu un neatkārtojamu.
Tik skaistu.
Un reizē vienojošu.
Atrast, pieņemt un iemīlēt.
/Iveta Rozentāle/