Zaļā Ceturtdiena
Šogad Zaļo Ceturtdienu atzīmējam 2. aprīlī. Tā ir klusa, bet dziļi piepildīta diena kristīgajā Baznīcā - diena, kad Jēzus Kristus pēdējo reizi sēž pie galda kopā ar Saviem mācekļiem pirms Viņa krustā sišanas un augšāmcelšanās.
Tā ir atvadu diena no Jēzus, bet ne izmisuma pilna; drīzāk tā ir piepildīta ar mīlestību, kas paliek arī tad, kad viss pārējais šķiet zūdam.
Šajā vakarā Jēzus gan uzrunā noskumušos mācekļus, gan arī izdala Sevi bez atlikuma. Maizē un vīnā Viņš atstāj kaut ko vairāk par atmiņu - Viņš atstāj Dieva klātbūtni.
Vārdi, kas izskan Svētā Vakarēdiena brīdī, nav vien simboliski; tie nes sevī noslēpumu, kas pārsniedz cilvēka saprašanu un tomēr sasniedz cilvēka sirdi.
"Bet, tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: "Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa." Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to tiem, un sacīja: "Dzeriet visi no tā. Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai." (Bibele.lv)
Šie vārdi nav tikai pagātnes atbalss. Tie skan arī šodien - katrā dievkalpojumā, katrā Svētajā Vakarēdienā. Un, pat ja mēs tos nespējam pilnībā saprast un izskaidrot, tie mūs uzrunā. Tie satricina būtību līdz pašām dzīlēm.
Zaļā Ceturtdiena aicina apstāties. Tā ir dzīvības dāvana, kas nāk no Dieva mīlestības pret cilvēci.
Šajā dienā mēs paliekam pie galda kopā ar mācekļiem. Mēs vēl nezinām visu, kas sekos, bet jau nojaušam - kaut kas ļoti nozīmīgs ir sācies. Un šajā klusajā vakarā mēs tiekam aicināti būt klātesoši - nevis ar saviem skaidrojumiem, bet ar atvērtu sirdi.
Tādēļ mēs nekomentējam. Mēs klausāmies. Mēs saņemam. Un mēs paliekam ticībā.
Egineto.lv
Šogad Zaļo Ceturtdienu atzīmējam 2. aprīlī. Tā ir klusa, bet dziļi piepildīta diena kristīgajā Baznīcā - diena, kad Jēzus Kristus pēdējo reizi sēž pie galda kopā ar Saviem mācekļiem pirms Viņa krustā sišanas un augšāmcelšanās.
Tā ir atvadu diena no Jēzus, bet ne izmisuma pilna; drīzāk tā ir piepildīta ar mīlestību, kas paliek arī tad, kad viss pārējais šķiet zūdam.
Šajā vakarā Jēzus gan uzrunā noskumušos mācekļus, gan arī izdala Sevi bez atlikuma. Maizē un vīnā Viņš atstāj kaut ko vairāk par atmiņu - Viņš atstāj Dieva klātbūtni.
Vārdi, kas izskan Svētā Vakarēdiena brīdī, nav vien simboliski; tie nes sevī noslēpumu, kas pārsniedz cilvēka saprašanu un tomēr sasniedz cilvēka sirdi.
"Bet, tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: "Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa." Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to tiem, un sacīja: "Dzeriet visi no tā. Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai." (Bibele.lv)
Šie vārdi nav tikai pagātnes atbalss. Tie skan arī šodien - katrā dievkalpojumā, katrā Svētajā Vakarēdienā. Un, pat ja mēs tos nespējam pilnībā saprast un izskaidrot, tie mūs uzrunā. Tie satricina būtību līdz pašām dzīlēm.
Zaļā Ceturtdiena aicina apstāties. Tā ir dzīvības dāvana, kas nāk no Dieva mīlestības pret cilvēci.
Šajā dienā mēs paliekam pie galda kopā ar mācekļiem. Mēs vēl nezinām visu, kas sekos, bet jau nojaušam - kaut kas ļoti nozīmīgs ir sācies. Un šajā klusajā vakarā mēs tiekam aicināti būt klātesoši - nevis ar saviem skaidrojumiem, bet ar atvērtu sirdi.
Tādēļ mēs nekomentējam. Mēs klausāmies. Mēs saņemam. Un mēs paliekam ticībā.
Egineto.lv
| ← előző | 59. ennyiből: 300 | következő → |
