Veļu jeb dievaiņu laiks iestājas tumšajos rudens vakaros. Parasti tas ilgst no Miķeļiem (29. septembrī) līdz Mārtiņiem (10. novembrī). Senie latvieši ticēja, ka šajā laikā aizgājušo senču gari nāk ciemoties pie dzīvajiem, lai apskatītos, kā viņu piederīgie dzīvo, noklausītos, ko viņi runā, un dažiem iečukstēt labus padomus.

Veļu laikā nedrīkstēja dziedāt, bija jāuzvedas klusi. Ļaudis vakarus pavadīja strādājot klusus darbus un minot mīklas.