Varbūt tieši kāda no šīm grāmatām būs Tavs iedvesmas avots Dzejas dienu gaidās.
Guntars Godiņš „CV”
Dzejas izlasē “CV” Godiņš apkopojis gan publicētus, gan līdz šim vēl nepublicētus dzejoļus, kas sarakstīti no 1979. līdz 2006.gadam. “Dzejolis ir sava veida pārdzīvotā, sajustā, redzētā vai dzirdētā nospiedums, fosilija,” raksta Guntars Godiņš. “Bieži vien, lasot kādu savu dzejoli, man acu priekšā parādās konkrēta aina, kāds cilvēks, notikums, kas, iespējams, bijis iedvesmas impulss, garāmgājējs, pieskāriens. Dzejolis ir ļoti savdabīga dienasgrāmata, nedaudz aizplīvurota, it kā laiks uz skatuves aiz miglas priekškara.” “Veidojot šo grāmatu, esmu izmantojis publicētos, cenzūras aizliegtos un tolaik nepublicētos, kā arī pilnīgi jaunus dzejoļus,” par savu dzejoļu izlasi stāsta dzejnieks. “Tā nav izlase parastā nozīmē, tā ir jauna grāmata, kurā iekļauta arī daļa veco dzejoļu. Tā ir mana 30 gadu dzejas subjektīva atlase, mans dzejoļu CV. Nekad neesmu bijis daudzrakstītājs, vienmēr esmu vairījies no atkārtošanās paguruma. Esmu uzskatījis un arī tagad uzskatu, ka dzeja ir galvenokārt saruna. Saruna ar sevi, ar otru cilvēku, ar liesmu vai vēju.”
Guntars Godiņš „CV”
Dzejas izlasē “CV” Godiņš apkopojis gan publicētus, gan līdz šim vēl nepublicētus dzejoļus, kas sarakstīti no 1979. līdz 2006.gadam. “Dzejolis ir sava veida pārdzīvotā, sajustā, redzētā vai dzirdētā nospiedums, fosilija,” raksta Guntars Godiņš. “Bieži vien, lasot kādu savu dzejoli, man acu priekšā parādās konkrēta aina, kāds cilvēks, notikums, kas, iespējams, bijis iedvesmas impulss, garāmgājējs, pieskāriens. Dzejolis ir ļoti savdabīga dienasgrāmata, nedaudz aizplīvurota, it kā laiks uz skatuves aiz miglas priekškara.” “Veidojot šo grāmatu, esmu izmantojis publicētos, cenzūras aizliegtos un tolaik nepublicētos, kā arī pilnīgi jaunus dzejoļus,” par savu dzejoļu izlasi stāsta dzejnieks. “Tā nav izlase parastā nozīmē, tā ir jauna grāmata, kurā iekļauta arī daļa veco dzejoļu. Tā ir mana 30 gadu dzejas subjektīva atlase, mans dzejoļu CV. Nekad neesmu bijis daudzrakstītājs, vienmēr esmu vairījies no atkārtošanās paguruma. Esmu uzskatījis un arī tagad uzskatu, ka dzeja ir galvenokārt saruna. Saruna ar sevi, ar otru cilvēku, ar liesmu vai vēju.”
| ← előző | 106. ennyiből: 147 | következő → |
