Varbūt tieši kāda no šīm grāmatām būs Tavs iedvesmas avots Dzejas dienu gaidās.

Edvīns Raups „Mirklis šis”
„Jau sestais dzejnieka un tulkotāja Edvīna Raupa (1962) dzeju krājums, kurā vieni saskatīs līdz šim paveiktā likumsakarīgu turpinājumu, bet citi - to, ko pieņemts dēvēt par jauniem apvāršņiem. Man šāda vērtēšana gan nav īpaši pa prātam, jo Raups vēl kopš laikiem, kad Rakstnieku savienība atradās Benjamiņa namā, ar savām ritmiskajām valodas dejām ir pārkāpis to neredzamo slieksni, aiz kura ikvienu autora veikumu tu gaidi ar dzīvu interesi.” /Pauls Bankovskis/
Šis jaunais dzejas krājums paver jaunus apvāršņus autora daiļrades virzībā. Parādās apziņas un zemapziņas saspēle, un dzejas valodas neierobežotība ļauj brīvi virzīties pār intelekta nospraustajām robežām. Kā teic pats autors: “Mūsu apziņas radītie burti alkst arvien ciešāku brālību ar zemapziņā snaudošu domu. Dzīļu gudrības atveras līdzīgi dzejas rozei.”