Eva Vidricka un Elfs ar Mōri!
Mani sauc Eva Vidricka, gaišo pasteļkrāsas seskuci sauc Elfs, bet tumšo Mōris. Mājās
jau esam abus iesaukuši par "brāļiem Ilmāriem". Elfs ir 1 gadu un 2 mēnešus vecs,
bet Mōris tūliņ būs 6 mēnešu jauns. Pa šo laiku (no Jāņiem)  abi tā ir saraduši
viens ar otru, ka "dzīvot nevar viens bez otra". Palaidnības tiek darītas kopā, un
gulēšana arī notiek migā kopā. Tāpēc nevarēju ielikt bildi tikai ar vienu sesku.
Jebkuram savs mājas mīlulsi ir tas labākais, mīļākais. Ja mēs viņus nemīlētu, tad
arī nezunēmtos atbildību par viņiem, paņemot viņus savā paspārnē. Es savus mīluļus
mīlu un ne tikai tāpēc, ka viņi ir pūkaini "cukurdupsīši", bet arī tāpēc, ka seskuči
ir dzīvesprieku dodoši zvēruļi ar augstu intelekta līmeni,.Seskuču nekad nepadodās,
lai sasniegtu savu mērķi (piemērm, tikt tur tajā plauktiņā). Varētu pat tiekt,ka
viņu devīze ir "Ko es nevaur izdarīt ar pirmo reizi, varu ar otro.. Ko nevaru ar
desmito reizi, varēšu ar simto..." Viņi spītīgi tiečās pēc sava mērķa, izdomājot
stratēģiskos plānus, un pat sadarbojoties viens ar otru. Kamēr viens novērš manu
uzmanību, tikmēr otrs jau ticis pie kārotā mērķa un smaida. Elfs vispār ir visu
nedarbu pamatģenerātors, kā jau vecākais no puikām. Viņš parāda Mōrim, kas būtu
jāsadara, un pēc tam pats pa fikso "notinās miglā". Kad sadzirdu troksni -
apgāzto veļas grozu, skats ir fantastisks. Mōris mēģina pa fikso pazust no nozieguma
vietas, bet Elfs no kardināli pretējā istabas stūra pabāž savu it kā izbrīnīto
ģimīti, it kā teiktu "Re, pamanīji, es esmu šeit nevis tur. Tas nebiju es... Tu
pamanīji, es tas nebiju". Kaut gan ļoti labi zinu, ka galvenais kūdītājs uz to
grozgāšanu ir Elfs. Nu kā tu pēc garas darba dienas nepasmaidīsi par 2 mīluļiem, kas
papildina viens otru, kā tādi "brāļi Ilmāri". Un uz kārumu "bičošanu", seskuči ir
Lielmeistari. Mums ir rituāls, ka pirms došanās uz darbu, katram iedodu pa sesku
kārumam. Un pat doma nevar būt, kaut reizi šo rituālu pamainīt.