Pokaiņi Popē?
3 Fénykép • 18. máj 2020 16:04
Muzeja dienā nedaudz atkāpsimies no muzeja ēkām un noskaidrosim kāpēc arheologi ir aizdomājušies vai Pokaiņi nav arī Popē?
Reizēm apmeklējot kādu vietu, nejauši rodas asociācijas ar kādu citu jau redzētu vai dzirdētu vietu. Latvijā izslavēti ir Pokaiņi. Ventspils muzeja darbinieki saskata, ka līdzīgas pazīmes varētu būt arī tuvāk Ventspilij – Popē. Latvijas apceļotājiem un vēstures interesentiem...TovábbMuzeja dienā nedaudz atkāpsimies no muzeja ēkām un noskaidrosim kāpēc arheologi ir aizdomājušies vai Pokaiņi nav arī Popē?
Reizēm apmeklējot kādu vietu, nejauši rodas asociācijas ar kādu citu jau redzētu vai dzirdētu vietu. Latvijā izslavēti ir Pokaiņi. Ventspils muzeja darbinieki saskata, ka līdzīgas pazīmes varētu būt arī tuvāk Ventspilij – Popē. Latvijas apceļotājiem un vēstures interesentiem Pokaiņu vārds nav svešs – cilvēku veidotie akmeņu krāvumi, vaļņveida konstrukcijas un atsevišķi lielāki akmeņi Dobeles novada Naudītes pagastā kopš 20.gs. 90.gadiem ir kļuvuši par populāru tūrisma objektu un to apskatei apmeklētājiem šobrīd pat jāiegādājas biļetes. Pokaiņu mežam un tajā esošajiem akmeņiem mūsdienās daudzi cilvēki, galvenokārt zintnieki un dziednieki, piedēvē maģiskas spējas, uzskatot to par spēcīgu enerģētisku vietu, apgalvojot, ka Pokaiņu mežs atrodas Zemes bioenerģētiskās plūsmas krustpunktos. Tiesa gan, dabas pētnieki un arheologi šīm akmeņu konstrukcijām meklē daudz prozaiskākus skaidrojumus – tie saistāmi ar seno zemkopju darbību, atbrīvojot akmeņaino zemi lauksaimniecībai, vai, iespējams, vākti viduslaikos – agros jaunos laikos celtniecības vajadzībām vai ceļu bruģēšanai. Lai vai kā, Pokaiņi ir viena no populārākajām apmeklējuma vietām Latvijā. Savi “Pokaiņi” tagad atklāti arī Popē. Pateicoties Popes iedzīvotāja un pagasta vēstures interesenta Imanta Bērziņa iniciatīvai, Ventspils muzejs un Latvijas Universitātes vēstures un filozofijas fakultātes studenti apsekoja akmeņu krāvumus netālu no Popes muižas. Savdabīgie akmeņu krāvumi izvietoti ap 1 km uz ziemeļiem no Popes muižas. Tos veido vidēji 40-60 cm diametra laukakmeņi, kas krauti vairāk vai mazāk regulāru taisnstūru veidā līdz 1 m augstumam. 4-5 ha teritorijā apsekotas vismaz 12 kaudzes – akmeņu krāvumi, bet to skaits, visai iespējams, ir arī lielākas. Daži krāvumi mūsdienās postīti meža izstrādes gaitā. Krāvumu izmērs ir dažāds – vidēji ap 3-4 x 5-6 m. Lai gan vairākas akmeņu kaudzes apaugušas ar biezu sūnu segumu, starpas starp akmeņiem, kā arī daudzi vaļīgi liktie akmeņi liek domāt, ka krāvumi veidojušies salīdzinoši nesen – pēdējo 150 – 250 gadu laikā. Spriežot pēc kaudžu veida, to iespējamā datējuma un akmeņu izmēriem, tās visticamāk saistāmas ar Popes muižas kompleksa ēku celtniecību – akmeņi vākti ēku būvei, bet ne viss savāktais izmantots celtniecībai. Tādējādi jāpieņem, ka kaudzes krautas 19.gs. – laikā, kad ne tikai kungu māja iegūst savu pašreizējo apjomu, bet tiek būvēts arī zirgu staļļi, doktorāts, klēts, pārvaldnieka māja u.c. muiža kompleksa celtnes.
