LIELUPES IETEKA UN VAMPĪRA APCERE. Nora DeGold
2 Fénykép • 2. szept 18:26
MĪLESTĪBAS ZĪME NO DABAS: KĀPĒC GULBJI SVEICA VAMPĪRU LIELUPES IETEKĀ? | Nora DeGold
Te Vampīrs ir apmeklējis vietu, kur Lielupe ietek jūrā, tajā upes pusē, kur ir Rīga. Upe viņu sveic ar savu daili un diviem gulbjiem kā zīmi, ka Vampīrs tiek mīlēts no dabas spēku puses. Jo gulbji no laika gala esot bijuši mīlestības simbols tiem, kuri tic mistikai un maģijai. Vari iedomāties — tur, kur šodien ie...TovábbMĪLESTĪBAS ZĪME NO DABAS: KĀPĒC GULBJI SVEICA VAMPĪRU LIELUPES IETEKĀ? | Nora DeGold
Te Vampīrs ir apmeklējis vietu, kur Lielupe ietek jūrā, tajā upes pusē, kur ir Rīga. Upe viņu sveic ar savu daili un diviem gulbjiem kā zīmi, ka Vampīrs tiek mīlēts no dabas spēku puses. Jo gulbji no laika gala esot bijuši mīlestības simbols tiem, kuri tic mistikai un maģijai. Vari iedomāties — tur, kur šodien ietek Lielupe jūrā, viņa nemaz agrāk tur nav bijusi; līdz 18. gadsimtam tā esot ietecējusi Daugavā. Protams, tajā laikā upju sistēma atšķīrusies no tās, kāda viņa ir šodien. Upe esot pati izlauzusi savu jauno grīvu — tas noticis viena pavasara palu laikā, kad ledi kusuši un upes ūdens līmenis cēlies, un upe jau gājusi savos jaunos ceļos. Protams, to visu redzot, zvēri bija palikuši dīvaini un sapratuši, ka ir dabūjuši īstu dieva sodu par nedarbu nedarbiem. Lai patīk radošās digitalizācijas un… jā, nenodzīvoties līdz kaut kam, ka pat upes paliek kā trakojošas fūrijas, jo zinātnieki uzskata, ka zvēru neapdomīgās darbības ne visai labi ietekmē un izprovocē dabu kā tādu.
********
Autora juridiskā piezīme Mākslas žanrs ir “dark fantasy art”. Šis mākslas darbs ir autortiesību objekts, radīts uz mākslinieciskās brīvības, personīgās pieredzes un fantāzijas pamata. Attēlotie tēli, notikumi, personas, vietas un institūcijas ir fikcija vai simbolika. Jebkura līdzība ar realitāti ir nejauša, mākslinieciski interpretēta vai konceptuāli pārveidota. Darbs var saturēt satīru, kritiku, hiperbolu un vizuālu alegoriju. Darbā iespējami iekļautie fakti, vietu apraksti vai vēsturiskas atsauces ir mākslinieciski interpretēti un nav uzskatāmi par precīziem vai pārbaudītiem avotiem. Skatītājs piekrīt, ka jebkāda interpretācija, emocionāla reakcija vai secinājums ir viņa paša atbildība. Autors neuzņemas nekādu juridisku, morālu vai emocionālu atbildību par mākslas darba uztveri, interpretāciju, ietekmi vai kontekstu, kādā to uztvēris tā patērētājs.
