Tad vēl pārsper visam krejam,
atlaiž apekel un jost
un kož ēdam un streb lejam,
kamēr vairak i ne most.

Un tad jem un noslōk bēniņs,
pieceļes un pārmet krust:
Laiks grōž pasōls, Dievs gāž ķēniņs –
siļķ un rācens nivar zust.
Nivar zust!