Dambis(Amor vincit omnia) Egils

1 Fénykép • 1 videó • 8. aug 15:00

Ar izsmēķi artrīta sarautos pirkstos Un kafijas krūzi blakus uz galda, Remdenu viskiju malkojot lēnām, Apcerē iegrimst dzejnieka sirds. Par bijušo, izjusto, skaisto un patieso, Arī par maldiem, par dubļiem un sāpēm, Par visu, kam dzīvē iziets ir cauri, Un to, kas tikai varēja būt. Ar sabeigtu miesu, protēzēm kājās, Dzejnieka dvēsele joprojām mirdz. Par spīti viskija, tabakas smārdam Kvēli vēl pu...TovábbAr izsmēķi artrīta sarautos pirkstos
Un kafijas krūzi blakus uz galda,
Remdenu viskiju malkojot lēnām,
Apcerē iegrimst dzejnieka sirds.

Par bijušo, izjusto, skaisto un patieso,
Arī par maldiem, par dubļiem un sāpēm,
Par visu, kam dzīvē iziets ir cauri,
Un to, kas tikai varēja būt.

Ar sabeigtu miesu, protēzēm kājās,
Dzejnieka dvēsele joprojām mirdz.
Par spīti viskija, tabakas smārdam
Kvēli vēl pukst viņa satrauktā sirds.

Nolemtību skatienā nomaina mirdzums,
Kad jaunas rindas kā upe sāk plūst.
Ieliekot dzejā to izjūtu gammu,
Kādu vien cilvēks tikai var just.

Kafija atdziest, birst zemē pelni,
Neizdzerts viskijs uz galda līst,
Kad dzejnieka dvēsele, cēlusies debesīs,
Izliek visu, ko saka tam sirds.

Cilvēki lasa, pārdomā dzeju,
Par autoru nezinot vispār neko.
Par viņa dzīvi, ciešanām, sāpēm
Un to, cik mīlestības pilna ir sirds.

Nevajag arī. Tam nozīmes nav,
Ja dzeja liek domāt un arī just.
Pārdzīvot, mīlēt, asaras liet
Un pašiem labākiem palikt mazliet.
/Egils Dambis/

• 
  Ar izsmēķi artrīta s…

  22
• 
  Ar izsmēķi artrīta s…

  22