Sirds putekļi. Vārdi Egils Dambis.
1 Fénykép • 1 videó • Tegnap 14:12
Kāds cilvēks vērojot savas plaukstas domāja - ''Kāpēc tik viegli caur tām iztek smiltis un ūdens,bet tik ļoti viegli pielīp putekļi?Vai tāpat nav ar cilvēka sirdi?''
''Daudz labu lietu un vārdu iziet cauri to pat nepamanot,neievērojot,vai arī pieņemot kā pašas par sevi saprotamas.Un tik ļoti tajā aizķeras skarbs vārds,dusmas,aizvainojumi,viss tas,kas īstenībā traucē p...TovábbKāds cilvēks vērojot savas plaukstas domāja - ''Kāpēc tik viegli caur tām iztek smiltis un ūdens,bet tik ļoti viegli pielīp putekļi?Vai tāpat nav ar cilvēka sirdi?''
''Daudz labu lietu un vārdu iziet cauri to pat nepamanot,neievērojot,vai arī pieņemot kā pašas par sevi saprotamas.Un tik ļoti tajā aizķeras skarbs vārds,dusmas,aizvainojumi,viss tas,kas īstenībā traucē pašam dzīvot.''''Rokas var nomazgāt,bet vai var nomazgāt sirdi?''
Kāda dziļi paslēpta iekšējā balss ierunājās - ''Arī sirdi var nomazgāt tīru un baltu no sirds putekļiem,jo tikai ko pats esi ielaidis sevī,pats arī vari atmazgāt,tāpat kā rokas,ja tās aplipušas putekļiem,netīrumiem pašas sevi mazgā.Tikai sirdi nomazgāt ir daudz grūtāk,bet ne neiespējami - caur sirds piedošanu,caur mīlestību sirdī,caur žēlsirdību,caur labestību......tā pamazām to attīrot no sirds putekļiem.''
Cilvēks prātoja - ''Pēc mazgāšanas rokas paliek slapjas,bet tās var noslaucīt,ko darīt ar slapju sirdi?''
Balss brīdi klusējusi atsaucās - ''Caur dvēseles gaismu,caur pašas sirds siltumu arī sirds tāda kļūst.Un kļuvusi tīra,gaiša,starojoša tā priecē ne tikai sevi pašu,bet visu kam pieskaras,tāpat kā rokas,kas nomazgātas tīras un baltas.''
Cilvēks izbrīnā sarauca acis - ''Vai tiešām tas ir tik vienkārši?''
Balss atbildēja - ''Protams,ka vienkārši.''
Tomēr cilvēks vēl nesaprašanā taujāja - ''Kāpēc ārēji redzamās rokas,ja tās ir netīras liekas tik pašsaprotami mazgāt,bet pa laikam uzspodrināt un tīrīt sirdi nē?Vai tāpēc ka tā nav redzama?''
''Cilvēks tikai domā ka tā nav redzama,bet patiesībā tā ir vairāk redzama nekā netīras rokas.Itin bieži cilvēks ir tā saradis ar saviem sirds putekļiem,ka tos pat nemana,nevēlas redzēt,baidās saskatīt sevī,pat ja pašu tie traucē dzīvot.Vēlas tīru sirdi,bet pietrūkst drosmes notraukt putekļus no tās.Cer ka kāds to izdarīs viņa vietā,nesaprotot,ka šos putekļus sevī ir ielaidis un ļāvis tiem palikt pats,un tikai pats tos var izmēzt no savas sirds'' - iekšējā balss teica - ''Varbūt tieši tagad ir laiks sākt notraukt putekļus savā sirdī.Varbūt tieši tagad ir īstais laiks to darīt,nevis kaut kad.....Jo ceļš,kas sākas ar kaut kad,nereti beidzas ar - nekad.''
/Egils Dambis'/
-
-
Zolīte
Zole
Kam ap, zem un virs 40, kas vēlas parunāties, rast domubiedrus. 
Meklēju. Piedāvāju.
PĀRDODU-PĒRKU-MAINU-DĀVINU
Pagānu pagrīde
cope