Pirmatnējais grēks. Vārdi Egils Dambis.
1 videó • 6. okt 20:29
Grēka reabilitācija un paradīze mīlētāju skavās
Egila Dambja dzejolis "Pirmatnējais grēks" ir neparasti intīms, intelektuāli intriģējošs un filozofiski dziļš darbs. Autors tajā izmanto vienu no spēcīgākajiem un zināmākajiem cilvēces kultūras arhetipiem – Vecās Derības stāstu par Ādamu, Ievu un aizliegto augli. Tomēr dzejnieks šo klasisko grēkā krišanas sižetu interpretē pilnīgi pretēji t...TovábbGrēka reabilitācija un paradīze mīlētāju skavās
Egila Dambja dzejolis "Pirmatnējais grēks" ir neparasti intīms, intelektuāli intriģējošs un filozofiski dziļš darbs. Autors tajā izmanto vienu no spēcīgākajiem un zināmākajiem cilvēces kultūras arhetipiem – Vecās Derības stāstu par Ādamu, Ievu un aizliegto augli. Tomēr dzejnieks šo klasisko grēkā krišanas sižetu interpretē pilnīgi pretēji tradicionālajai dogmai, pārvēršot to par cildenu mīlestības un jutekliskuma uzvaru.
• Klusums pēc kaisles vētras: Dzejoļa sākums uzbur spilgtu, kinematogrāfiski tuvu pēckaisles ainu. Skūpsti, kas "kā ogles dedzina lūpas", un ķermenis, kurš jūt glāstu siltumu, liecina par nesenu un pilnīgu savienošanos. Žests – viegli ar pirkstu aizspiežot lūpas – un lūgums "nesaki neko, ļauj klusumu baudīt" parāda, ka augstākajā tuvības punktā vārdi kļūst lieki un pat traucējoši. Tā ir pilnīga iegremdēšanās esošajā mirklī un savās izjūtās.
• Paradīzes dārza reinkarnācija uz zemes: Otrajā strofā sieviete tiešā veidā sevi identificē ar Ievu – "Atgrieztās paradīzes ābolā kožot, justies kā Ievai, to Ādamam sniedzot". Autora izpildījumā paradīze nav kāda tāla, zaudēta vieta debesīs. Mīlošu cilvēku apskāviens ir spējīgs atgriezt Ēdenes dārzu šeit un tagad, zemes virsū. Ābola košana kļūst nevis par nepaklausības, bet gan par mīlestības un uzticēšanās aktu.
• Vīrišķās šaubas un elles bailes: Trešā strofa ienes vīrieša (Ādama) balsi, kurā jaušamas bailes no soda un neizbēgamā bumeranga efekta – vai "pirmatnējs grēks no paradīzes mūs dzīs" un vai par šo saldo mirkli būs jāmaksā ar degšanu "elles liesmu ugunīs". Šis kontrasts starp sievietes drošo intuitīvo padošanos jūtām un vīrieša racionālajām, sabiedrības morāles uzspiestajām bailēm piešķir dzejolim lielisku dramatisko dinamiku.
• Cilvēka radītais grēks un fināla viedums: Dzejoļa noslēgums nes izcilu, revolucionāru un filozofiski grandiozu kulmināciju, ko izsaka sieviete. Atsaucoties uz čūskas viedumu, viņa apgāž gadsimtiem vecos reliģiskos rāmjus: "Vissaldākais auglis, ko radījis Dievs, par grēku to padarījis cilvēks ir pats". Autors caur šīm rindām pauž skaidru un gaišu domu – fiziskā mīlestība, kaisle un ķermeniskais skaistums ir Dieva dāvana un radības krāšņākā daļa. Tā nav netīra un nosodāma. Tieši cilvēka prāts, bailes, aizspriedumi un puritāniskie aizliegumi ir radījuši "grēka" jēdzienu tur, kur patiesībā ir tikai tīra dabas svētība. Tas ir absolūts mīlestības un brīvības triumfs.
-
Zolīte
Zole
Kam ap, zem un virs 40, kas vēlas parunāties, rast domubiedrus. 
Pagānu pagrīde
PĀRDODU-PĒRKU-MAINU-DĀVINU
Meklēju. Piedāvāju.
cope