Ar pirkstu galiem pasauli glāstu,
Kā mīļoto savu pirms acis ver ciet.
Ar savu dvašu pasauli sildu,
Kā mīļotās rokas kad viņai salst.
Ar dvēseles čukstu pasaulei pieskaros,
Kā mīļotās matiem noglāstot tos.
Ar sirdspukstiem saviem pasauli skauju,
Kā mīļoto savu kad viņai salst.
Ar cieņu un interesi pasaulē klausos,
Kā mīļotā savā sadzirdot to.
Ar atvērtām acīm pasauli redzu,
Kā mīļoto, kuras dēļ pukst mana sirds.
Ar pirkstu galiem, dvēseles čukstiem,
Kā mīļoto noglāstu pasauli es
Ar siltu dvašu, sirdspukstiem saviem,
Kā mīļoto skauju, jo mīlu to es!
/Egils Dambis/