Siegpārsla krita, izkusa, kusa,
Kā skūpsts, kā rasas lāse uz lūpām.
Kā asara dzidra, kā netverams sapnis,
Kuru es mīlot sūtiju tev.
Sniegpārsla krita, iekrita matos,
Kā dimants, kā slīpēta briljanta dzirksts,
Kā dūjas spalva, kā netverams sapnis,
Kuru es mīlot sūtiju tev.
Sniegpārsla krita, izkusa sirdī,
Kā maiguma glāsts, kā vēja čuksts,
Kā pieskāriens viegls dvēselei tavai,
Kuru es mīlot sūtiju tev.
Es neesmu burvis, varbūt tev likās,
Sniegpārslā mīlestību aizsūtot tev.
Visu ko spēju, varēju, devu,
Jo tevis noburts biju es pats.
/Egils Dambis/