Mans mīļais, uzticamais draugs,
Zinu, mēs atkal reiz tiksimies,
Tavos un manos mūžīgajos medību laukos,
Kur neviens vairs nespēs mūs šķirt.

Tava pašaizliedzība ir apbrīnojama,
Mīlestības nesavtība neizmērojama,
Neesi vairs blakus, bet mīlu Tevi joprojām,
To mācīji man caur sevi Tu pats.

Tev varēju ticēt vairāk kā sev,
Zināju, Tevi nevar nopirkt, Tu nespēj nodot,
Mācīji man patiesas draudzības vērtību,
Bez nosacījumu mīlestības vienkāršību.

Es apbrīnoju Tevi un saku paldies,
Par to mācību, ko caur sevi man sniedzi,
Ko nespēj dot neviena grāmata vai mācītājs,
Paldies Tev Draugs, paldies ka biji...

Mēs noteikti atkal reiz tiksimies,
Tavos un manos mūžīgajos medību laukos,
Lai mūsu ceļš vairs nešķirtos nekad,
Kur varēšu Tevi apskaut un pateikt - Paldies!
/Egils Dambis/