Mīlestības roze rudenī plaukst,
Apkārt kad valda salnas un sals.
Veldzi no debesīm gūstot un zemes,
Citi kad vientulībā ziedi jau kalst.
Mīlestības roze zin tikai vienu -
Mīlestība veldzi vienmēr tai dos.
Vasaras tveicē vai ziemas salā,
Mīlestībā smaržot pati ja spēs.
Mīlestības roze var nosalt salā,
Vienaldzības aukstumā palēnām mirt.
Nebeidzot smaržot, mīlestību dalīt,
Kamēr vien pukstēs tās rozes sirds.
Mīlestības roze pat mirusi smaržo,
Mīlestības smarža nemirst nekad,
Vasaras tveicē vai ziemas salā
Mīlestības rozes turpinās plaukt.
/Egils Dambis/