1 Fénykép • 10. nov 2018 09:30
Senajā latviešu gadskārtā Mārtiņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Gregorija kalendārā tie iekrīt 5. novembrī. Mārtiņu nozīme un saturs vislabāk saprotami, ja tos apskata salīdzinājumā ar Ūsiņiem.
MĀRTIŅŠ
Kā Ūsiņa, tā Mārtiņa būtības pamatā ir saules ritēšana un tās stāvoklis pie debesīm. Latviešiem Ūsiņš ir rīta ausmas teiksmu tēls un Ūsiņdienas cilvēkojums, kam pretstatā n...TovábbSenajā latviešu gadskārtā Mārtiņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Gregorija kalendārā tie iekrīt 5. novembrī. Mārtiņu nozīme un saturs vislabāk saprotami, ja tos apskata salīdzinājumā ar Ūsiņiem.
MĀRTIŅŠ
Kā Ūsiņa, tā Mārtiņa būtības pamatā ir saules ritēšana un tās stāvoklis pie debesīm. Latviešiem Ūsiņš ir rīta ausmas teiksmu tēls un Ūsiņdienas cilvēkojums, kam pretstatā nostājas Mārtiņš kā saules dilšanas teiksmu tēls un Mārtiņdienas cilvēkojums.
Meklējot Mārtiņa izcelsmi un radniecību ar citiem āriešu tautu teiksmu tēliem, vārda un satura līdzība atrodama indieši mītoloğijā – Martandas (Mārtaņda) tēlā. Martanda ir Saules dievība, un viņ izcelsme, pārveidošanās un vārda maiņa sakrīt galvenos vilcienos ar Mārtiņa raksturu dilstošās Saules zīmē. Indiešu mītoloğijas sākuma stadijā Aditi, kādreiz saukta par visu dievu māti, reprezentē debesu izplatījumu, un viņas dēli – Aditias (Adityas), kuŗu skaits mainās no 7 vēlāk uz 12, izpaužas kā spēki un īpašības, kas izplūst no dažādiem debesu spīdekļiem. Martanda šai dēlu rindā ir astotais pēc kārtas, un viņš piedzimst kā bezveidīga pika. Nespēdama tādu mīlēt, māte viņu aizsviež. Bet, dievišķā veidotāja pacelts un pārtaisīts, tas kļūst par vareno lēcošās Saules personifikāciju Vivasvatu, kuŗa dvīņu dēli Ašvini ir rīta ausmas ziņneši un rados latviešu Ūsiņa būtībai.
Pārnesot Martandas gaitas uz latviešu Mārtiņu, aizsviešanas darbība saprotama kā krītošās, dilstošās Saules reprezentācij, ko Mārtiņš pauž savā būtībā, un pārnesumā no indiešu mītoloğijas vēl lieku reizi tiek pasvītrota Mārtiņa un Ūsiņa savstarpējā sakarība.
Sanskritā vārds “mārtaņda” un citas atvasinātas vārda formas apzīmē sauli, saules dieva tēlu cūku, kuili, putnu pie debesīm, saules ripu u.c.
Arī šeit saskatāma līdzība Martandas un Mārtiņa piederumos, no kuŗiem raksturīgākie ir cūka un putns pie debesīm. Latviešiem cūka vairs nav Mārtiņa zīme, bet Apkūlību un citu ziemas svinamo dienu ēdiens un Mārtiņa piederums un ziedojums. Sanskrita “putns pie debesīm” sakrīt nozīmē ar latviešu gaismas saucēju gaili, kas ir gan Mārtiņa, gan Ūsiņa piederums un ziedojums.
Latviešu dainas Mārtiņu un Ūsiņu liek pārī ar to ievietošanu tieši pretējos punktos gadskārtas tecējumā, kas redzams no aprakstītām norisēm dabā un tālāk rod apstiprinājumu senā kalendāra iekārtojumā.
Ūsiņš nāk, Ūsiņš nāk, Mārtiņš nāk vēl labāk:
Ūsiņš nāk zaļu lauku, Mārtiņš rudzu apcirknīti. R Auniņš, 3.
Tālāka dainu izvērtēšana rāda Mārtiņa un Ūsiņa līdzību īpašībās, zīmēs un piederumos: viņiem ziedo gaili, kas ir svinību mielastā, abiem ir sakarība ar Saules simbolu biti, un viņi abi ir zirgu gādnieki – Ūsiņš vasarā, Mārtiņš ziemā.
Mārtiņam gaili kāvu, sarkanām kājiņām,
Lai guntiņas nevajaga kumeliņu barojot. 30218.
Skrien, bitīte, istabā Mārtenīša vakarā;
Ja tu pate neieskrien, ienes savu saldumiņu. 30398.
Mārtiņš tāpat kā Ūsiņš dainās saukts par labo vīru.
Mārtiņš bija labs vīriņš aiz visiem vīriņiem:
Ne ruden, pavasar, pašā maizes laiciņā. 30223.
Dainas Mārtiņu nenosauc par Dievadēlu, un viņam arī nav piedēvēta nākšana pār kalnu vai tiltu, kas raksturīga Dievadēliem. Tomēr, saskatot Mārtiņu ka dilstošās Sales cilvēkojumu un izvērtējot viņa viņa izcelsmi senatnē un līdzību ar Dievadēlu Ūsiņu, viņa pareizā vieta ir Dievadēlu pulkā.
Trijās dainās Mārtiņš saskatāms ar kaŗavīra īpašībām. Iespējams, ka šeit atspoguļojas gadalaikam raksturīga darbība, jo senatnē ar sala iestāšanos arī sākās sirotāju uzbrukumi.
Eit ārā, eit ārā, kas ārā rībināja?
Mārtiņš savus kumeliņus uz istabu dancināja. 30212.
Vakar Mārtiņš no Rīgas laidās, šodien sētā ierībināja.
Deviņi ratiņi, simts kumeliņu, trīssimts sulaiņu, bruņoti vīri. 30230.
Atbrauca Mārtiņš, atrībināja, pakāra mēteli vārtu stuburā.
Aizbrauca Mārtiņš norībēja, aiznesa mēteli zobena galā. 33242.
MĀRTIŅU SVINĪBAS.
Mārtiņi senajā kalendārā ir vienas dienas svinības, bet dainas arī piemin Mārtiņu vakaru ar dažādām izdarībām, kas, tātad, sākušās iepriekšējā vakarā. Līdzīgi Miķeļiem, kas apvienoti ar Apjumībam, arī Mārtiņi svinēti vienlaicīgi ar Apkūlībām. Pats vārds sevī ietveŗ svinēšanas iemeslu: nobeigtu labības kulšanu. Tomēr šim laikam lauku sētā ir vēl cita svarīga iezīme: tas ir lopu kaušanas laiks. Liecība par to arī atrodama dainās, kas apraksta gaļas dažādību Mārtiņu-Apkūlību mielastā. Dažās dainās minēts Miesmetis, kas līdz ar budēļiem iet no mājas uz māju. No šiem nedaudzajiem aprakstiem var secināt, ka Miesmetis ir lopu kaušanas laika cilvēkojums.
Izdarības ap Miemeti gan maz izkoptas un tā tēls maz izveidots tomēr tas nenoliedzami ieņem tādu pašu vietu Mārtiņu-Apkūlību ietvaros kā Jumis Miķeļu-Apjumību svinībās: Mārtiņš un Miķelis pārstāv maiņas Sales tecējumā, bet Jumis un Mie
