ZIEMASSVĒTKI. Ziemas saulgriežos, kad visdziļākai tumsai seko jauns gaismas pieaugšanas periods, latvieši svin Ziemassvētkus. Latviešu gaskārtā Ziemassvētki ieņem ievērojamu vietu, un svinības ilgst četras dienas, kas Gregorija kalendārā iekrīt laikā no 20. līdz 23. decembrim. Gadskārtas svinības latvieši senatnē apzīmējuši par laikiem vai dienām, izņemot Ziemassvētkus, kas vienīgie nosaukti par svētkiem. “Svētki” atvasināts no vārda “svēts” ar pirmatnējo nozīmi balts, tīrs, spodrs, gaišs, kas parāda Ziemassvētku vissenāko un dziļāko saturu. Ziemassvētku čettras dienas ir bagātas dažādām svētku izdarībām, kur atšķiŗamas svētas un svinīgas nodarbības, svētku gājieni un ļaužu priekam domātas norises, lai gan robežas starp šīm grupām bieži vien nav skaidri novelkamas. Dainās nav drošu norādījumu, kādā kārtībā un kādā laikā katra no šīm izdarībām notikusi, bet jāpieņem, ka svinīgākās izdarības notikušas svētku ievadījumā. Ziemassvētku nodarbībām pieder: svinīgs brīdis, svētku mielasts, bluķa vilkšana, budēļu un kaladnieču gājieni, radu ciemošanās, zīlēšana un zīmīgas darbības, dzīres, dziedāšana, dejošana un rotaļas, vizināšanās ar ragaviņām.