Kamēr viņi nolaiduši degunus, dvēseles sargājot, ievīstījušies aiz biezu jaku vaļņiem, tikmēr trausls drosminieks, ļaujoties rudens salnām un brāzmām, ir atmodinājis sevī Visuma plaukstošo varavīksni. Pēc lietus vienmēr ir varavīksne. 🌈