Sapals (foto: http://www.latvijasdaba.lv/zivis/leucisc…
Sapals ir liela saldūdens zivs- 40…50 cm gara, svarā 1…2,5 kg. Ir sastopami arī lielāki sapali.
Dzīvesvietai sapals izvēlas ne visai straujas upes ar atvariem un kokiem, krūmiem apaugušiem krastiem. Sapals ir uzmanīga zivs- jo vecāks sapals, jo tas uzmanīgāks. Pat novērošanu tas necieš un ātri noslēpjas, lai pēc klusuma brīža atkal lēni, nemanot iznirtu ūdens virsējos slāņos. Klusās rīta stundās un vakaros sapali ir ļoti kustīgi un spēlējas ūdens virsējos slāņos.
Galvas garums mazāks par ķermeņa augstumu vai gandrīz tam līdzīgs. Muguras spura viegli noapaļota. Piere plata, plakana. Vēders no sāniem drusku saspiests. Mugura tumši zaļa, muguras un astes spuras tumšas. Krūšu, vēdera spuras- oranžas vai sarkanas. Dažreiz tumšs plankums aiz žaunu vāka, pie krūšu spuras pamatnes. Katras zvīņas malā tumši punkti.
Sapali satopami vidējās un lielās upēs ar vēsu ūdeni un smilšainu akmeņainu gultni. Bieži tie uzturas pie tiltu balstiem un dzirnavu dambjiem. Lielākie sapali parasti satopami upju dziļākās vietās, straumē aiz akmeņiem, bet vidēja lieluma mazākie satopami arī seklākās vietās ar kokiem un krūmiem apaugušiem krastiem. Sapals barojas ar kukaiņiem, kukaiņu kāpuriem, mazām zivtiņām un citu barību.
Avots: http://www.gudrinieks.lv/referati/eseja-…
Sapals ir liela saldūdens zivs- 40…50 cm gara, svarā 1…2,5 kg. Ir sastopami arī lielāki sapali.
Dzīvesvietai sapals izvēlas ne visai straujas upes ar atvariem un kokiem, krūmiem apaugušiem krastiem. Sapals ir uzmanīga zivs- jo vecāks sapals, jo tas uzmanīgāks. Pat novērošanu tas necieš un ātri noslēpjas, lai pēc klusuma brīža atkal lēni, nemanot iznirtu ūdens virsējos slāņos. Klusās rīta stundās un vakaros sapali ir ļoti kustīgi un spēlējas ūdens virsējos slāņos.
Galvas garums mazāks par ķermeņa augstumu vai gandrīz tam līdzīgs. Muguras spura viegli noapaļota. Piere plata, plakana. Vēders no sāniem drusku saspiests. Mugura tumši zaļa, muguras un astes spuras tumšas. Krūšu, vēdera spuras- oranžas vai sarkanas. Dažreiz tumšs plankums aiz žaunu vāka, pie krūšu spuras pamatnes. Katras zvīņas malā tumši punkti.
Sapali satopami vidējās un lielās upēs ar vēsu ūdeni un smilšainu akmeņainu gultni. Bieži tie uzturas pie tiltu balstiem un dzirnavu dambjiem. Lielākie sapali parasti satopami upju dziļākās vietās, straumē aiz akmeņiem, bet vidēja lieluma mazākie satopami arī seklākās vietās ar kokiem un krūmiem apaugušiem krastiem. Sapals barojas ar kukaiņiem, kukaiņu kāpuriem, mazām zivtiņām un citu barību.
Avots: http://www.gudrinieks.lv/referati/eseja-…
| ← előző | 84. ennyiből: 299 | következő → |
