31 Fénykép • 26. júl 09:42
MIKRONĒZIJAS REĢIONA KOMANDĒJUMS 4 : GUAMAS SALA - PASAULES AUGSTĀKĀ KALNA ĪPAŠNIECE?
Skaistajai Palau valstij saku ardievas un atkal sēžos lidmašīnā, lai turpinātu IMPRO Mikronēzijas reģiona komandējumu, šoreiz uzņemot kursu uz ASV aizjūras teritoriju Guamas salu.
Mikronēzijas reģions ir sadalīts trīs dažādos arhipelāgos, ja iepriekš apmeklētās Palau un Mikronēzijas valstis iekļaujas Karolīnu sa...TovábbMIKRONĒZIJAS REĢIONA KOMANDĒJUMS 4 : GUAMAS SALA - PASAULES AUGSTĀKĀ KALNA ĪPAŠNIECE?
Skaistajai Palau valstij saku ardievas un atkal sēžos lidmašīnā, lai turpinātu IMPRO Mikronēzijas reģiona komandējumu, šoreiz uzņemot kursu uz ASV aizjūras teritoriju Guamas salu.
Mikronēzijas reģions ir sadalīts trīs dažādos arhipelāgos, ja iepriekš apmeklētās Palau un Mikronēzijas valstis iekļaujas Karolīnu salu grupā, tad divi nākošie galamērķi, Guama un Saipana, jau veido Marianas salas, kas 17. gs. nosauktas pa godu ietekmīgai Spānijas karalienei, Marianai no Austrijas. Tiem, kam ģeogrāfija nav sveša, šis vārds noteikti asociējas ar vēl kādu vietu un tā, protams, ir pasaules dziļākā dziļvaga - Marianas dziļvaga, kas tikai dažu desmitu kilometru attālumā vijas gar šī arhipelāga salām.
Mans nākošais pieturas punkts Guamas sala tieši atrodas vistuvāk Marianas dziļvagas visdziļākajai vietai, kas nodēvēta par godu britu ekspedīciju kuģim Challenger par Čelendžera dzelmi. Marianas dziļvaga ir tik dziļa, sasniedzot 10984 m zem jūras līmeņa, ka tajā mierīgi varētu noslīcināt Everestu un vēl piemest Gaiziņu un Munameģi kompānijai klāt. Tomēr Guamā atrodas kāds cits īpašs kalns, 408 m augstais Lam Lam, kas ir ne tikai augstākā virsotne uz salas, bet vietējie un daži avoti to pat reklamē kā augstāko kalnu vispār uz Zemes! Sākotnēji izklausās pēc zinātniskās fantastikas, bet kaut kāds pamats šim apgalvojuma pastāv, jo Guamas sala ir virsotne antīkam, milzīgam vulkānam, un, ja blakus esošo Marianas dziļvagu uzskata par Lam Lam kalna pakāji, tad šis kalns pārsit augstumā gan Everestu, gan Mauna Kea vulkānu Havaju salās, kurus parasti mēdz uzskatīt par augstākajiem kalniem uz Zemes. Man kā kalnu mīlētājam likās obligāts pasākums apstāties un kamerā iemūžināt zaļojošo Lam Lam kalnu, kura virstoni rotā vairāki krusti, bet kalna pakāji, Čelendžera dzelmi savām acīm vērot nebija lemts. To, cik tā ir nesasniedzama vieta, apliecina fakts, ka vēl pavisam nesen, 2019. g., tikai 3 cilvēkiem bija tas gods nolaisties lejā Čelendžera dzelmē ar speciālu zemūdeni, bet tai pat laikā pa Mēness virsmu veseli 12 bija staigājuši. Pēdējos gados gan noticis kaut kāds bums un tagad trijniekam pievienojušies vēl 19 piedzīvojumu meklētāji, kas nolaidušies Marianas dziļvagas visdziļākajā vietā, kas zina varbūt pāris desmitgades un arī IMPRO tur vedīs ceļotājus.
Džambo Kenijā, Holā Meksikā, Aloha Havaju salās un Hafa Adai Guamā! Nolaižoties Guamas lidostā ar lieliem burtiem, sagaida tieši šāds čamorri jeb vietējo iezemiešu sveiciens un „Hafa Adai” vārdi pavadīs ikvienu Marianu salu viesi visu laiku, tāpēc to vajadzētu iegaumēt. Sākumā var likties, ka šo sveicienu būs grūti atcerēties, bet patiesībā ļoti viegli, jo tas izklausās precīzi kā angļu vārds „pusi dienas” jeb „half a day”.
Pasveicinājis taksistu ar Hafa Adai, dodos no lidostas uz viesnīcu un neticu savām acīm, - milzīgi slavenu viesnīcu ķēžu kompleksi, plašas avēnijas, Louis Vuitton un Pradas veikali, kas šī ir par vietu? Pēc Dieva aizmirstās Mikronēzijas valsts jūtos kā no dziļiem laukiem nonācis lielpilsētas centrā! Izrādās ASV piederošā Guamas sala, neskatoties uz lielas amerikāņu militārās bāzes klātesamību, jau kopš 60-to gadu beigām pievērsusies tūrismam. No Amerikas šeit atlidot ir tālu un dārgi, bet Japānas un Korejas tūristiem tieši laikā, un vienu brīdi šī sala bija gandrīz kā „Kanāriju salas japāņu tūristiem”, kur tiem pavadīt savas ziemas brīvdienas.
1967. gadā šeit nolaidās pirmais tiešais Pan Am lidojums no Tokijas un ar to arī sākās tūrisma bums un viesnīcu būvniecība.
Ja par mūsdienu „japāņu tūristu okupāciju” amerikāņi un Guamas salas pašpārvalde no prieka sit plaukstas, tad par „Sakuras zemes” karavīru okupāciju 1941. gadā gan neviens nebija sajūsmā. Guama bija ļoti svarīga, stratēģiska lokācija, ne velti, tikai dažas stundas pēc Pērlhārboras bombardēšanas, 1941. gada 8. decembra agrā rītā Japāņu armija sāka šturmēt salu un nepilnu divu dienu laikā to ieņēma, tai kļūstot par pirmo ASV teritoriju, kas nonāca „Sakuras zemes” okupācijā. Nepilnus 3 gadus sala atradās zem japāņu jūga līdz 1944. gada vasarā, salas dienvidrietumos pie Lam Lam kalna Agat pludmalēs amerikāņi izsēdināja desantu un uzsāka Guamas atbrīvošanas kauju. Mūsdienās Agat pludmalēs joprojām var redzēt japāņu pretartilērijas ieročus, kas nespēja pretoties amerikāņu pārspēkam, tāpat netālu atrodas Kara muzejs, pie kura durvīm izstādīta viena no japāņu zemūdenēm, kas uzskrēja uz sēkļa Guamas kaujas laikā, un tās apkalpe bija spiesta padoties.
Tomēr japāņi bija slaveni ar savu drošsirdību un nepadošanās garu un, lai par to pārliecinātos, jādodas uz salas austrumu krastu prom no kūrortviesnīcu zonām, kur skaistā vietā pie Guamas lielākā ūdenskrituma Talo’fo’fo’ Falls, kas sastāv no divām 10 m un 15 m augstām kaskādēm, veselus 28 gadus no amerikāņiem slēpās japāņu karavīrs vārdā Shoichi Yokoi. Patiesībā sākumā viņi bija trīs vīri, kas pēc zaudējuma Guamas kaujā nolēma slēpties, nevis padoties vai taisīt harakiri, tom
