Paldies, Latvijas Dzelzceļa Muzejam. Daga izstāde
33 Fénykép • 5. jan 2022 11:56
MĪLĒT NE TIKAI TUVĀKO, BET MĪLĒT SAVU TAUTU UN PAT CILVĒCI KĀ SEVI PAŠU.
Paldies, brīnišķam Latvijas Dzelzceļa Muzejam un partneriem par Daga Viduleja personālizstādes organizēšanu. https://dags.lv/product-category/large-c… Ieva Pētersone, Kristīne Pētersone-Mačukāne, Gaļina Maksimova, Augusts Zariņš, Andrejs Šavrejs, Andrejs Dmitrijevs, Daniels Vidulejs, Ligita Viduleja, Oksana Sorokin...TovábbMĪLĒT NE TIKAI TUVĀKO, BET MĪLĒT SAVU TAUTU UN PAT CILVĒCI KĀ SEVI PAŠU.
Paldies, brīnišķam Latvijas Dzelzceļa Muzejam un partneriem par Daga Viduleja personālizstādes organizēšanu. https://dags.lv/product-category/large-c… Ieva Pētersone, Kristīne Pētersone-Mačukāne, Gaļina Maksimova, Augusts Zariņš, Andrejs Šavrejs, Andrejs Dmitrijevs, Daniels Vidulejs, Ligita Viduleja, Oksana Sorokina, Uģis Šēnbergs, Alla Oberoi, Jana Romanova, Igors Vatoļins https://dags.lv
Pašironiska izstāde par antropomorfu formu struktūrām.
GLĀBJAM ĶERMEŅUS, DVĒSELI vai NAUDU?
Izstāde ieplānota kā eksperiments.
1. Nosukumu vietā ir QR kodi. Gleznu, kā visu pārējo vārdi, tiek aizvietoti ar QR kodiem, mākslīgā intelekta valodai. Kodiem jāpieliek telefons un nonākam autora web lapā veikalā. Kurā var arī darbus nopirkt.
2. Nosaukumus jāizdomā skatītājiem un var pierakstīt zem gleznas. Gleznas ir amorfas refleksijas. Autoram sagādāja prieku un uzmundrināja garu viņas uzgleznot. Šī brīža nosaukumi ir pēc ekspozīcijas ART RIGA FAIR 2021 Vernisāžā. Kur skatītāju dotie nosaukumi pierakstīti. Tas ir pārsteidzoši. Ka skatītāju fantāzija spēj ieraudzīt mākslinieciskos ritmos un krāsās, diskusiju par sev vitāli svarīgām sociāli politiskām problēmām.
/Puķu valoda/ atkal darbojas, ja uz ierobežojumu laiku ir atkal ieviesta stingra cenzūra mēdijos. Māksliniekam nav atbilžu. Māksliniekam ir tikai jautājumi. Kā bērnam. Jautājumi, uz kuriem gribas zināt atbildes. Mākslinieks drīkst jautāt. Māksliniekam vajag jautāt. Pat itkā absurdus jautājumus, ko pasaules kārtības maiņa piespēlē katra sirdsapziņai. Ko glābt? Ķermeņus, garu vai naudu? Vai labāk dzīvot kā brīvam cilvēkam, drosmīgas kristīgos cilvēka tiesību baušļus cienošas kultūras ietvaros? Vai dzīvot mājsēdē, cimdos un gāzmaskā, neklausoties mēmā lūgumā cilvēku acīs, kuri tiek atstāti bez iztikas? Vai palīdzēt nelaimē nokļuvušam kaimiņam padodot roku, tā pārkāpjot 2 metru noteikto distanci un saņemot milzīgu sodu par veca nespēcīga cilvēka apmeklēšanu? Arī tādi itkā nepareizi priekš cenzūras jautājumi kādam ir jāuzdod. Ja sociāli politisko reformu rezultātā katram rodas situācijas, kurās tiek prasīts pārkāpt cilvēcību un neieklausīties sirdsapziņā? Ko darīt, ja budžetā pelnošajai tautas daļai izdevīgās reformas, netālredzīgi jau pieņemtas? Ko darīt ar pusi tautas, kam /jaunā kārtība/ nav tālāk pat izdzīvošanai pieņemama? Cik tālu katrs gatavs iet, uzspiežot sev izdevīgo risinājumu, pamatojot to kopējā labuma vārdā? Iesākot iet represīvo ceļu, vēršot represijas pret savu tautas daļu, katrs agri vai vēlu attapsies, ka tās vērsīsies pret viņu pašu arī, pret tuviniekiem un attāliem ģimenes locekļiem. Taču, lai ar prātu kādus attaisnojumus saviem varasdarbiem izdomā. Katrs cilvēks ar pašaizsardzības instinktiem un apziņu visu jūt, pat ja nemāk ar vārdiem izteikt un savu dzīvi aizstāvēt.
Gandrīz visi darbi tapuši 2021. Kā refleksija uz sociāli politiski medicīniskiem ierobežojumiem, kas pilnībā izmaina politisko iekārtu un indivīda pilsoniskās brīvības un pienākumus. Tautas izvēlētu politiķu, žurnālistu un mediķu pienākums, par ko tiem maksā no nodokļiem ir izsvērt katra lēmuma ieguvumus, zaudējumus un riskus. Balstoties tikai uz tautas gribu. Pareizi noformulejot jautājumus kā referendumā. Nepārkāpjot sev dotās pilnvaras. Lai pašu cilvēku griba notiek, neuzspiežot ar varu dažu cilvēku redzējumu par pareizības izpratni, kā priekš viņiem labāk. Nevienu cilvēku grupu neaizmirstot, pat nevienu pašu individu. Visi par vienu, viens par visiem. Vienīgais, ko cilvēce ir iemācījusies no 20.gs totālajiem iznīcības kariem. Ir cilvēka tiesību prioritāte. Ja jebkurš /labs lēmums/ nes blaknes, ieviešot cilvēku šķirošanu un diskrimināciju, ko sauc par aparteidu un genocidu pret represēto grupu. Tad rodas spriedze sabiedrībā, kas arvien kāpināsies, ejot pa šādu ceļu, cilvēkiem aizstāvoties. Balstoties tikai uz pierādāmiem faktiem, bez viena viedokļa pieņēmumiem. Balstoties uz cilvēku tiesību normu prioritāti, jebkurš vadītājs nekļūdīsies, sev vēlamo /pareizo/ risinājumu pieņemot par esošo pareizo. Nevardarbīga cilvēka pamattiesību normu ievērošana ir klupšanas akmens katram gudram vadītājam un valdošai grupai. Grūtās dzīves piespēlētās situācijās, vadītājiem ir izvēles brīvība. Jebkuri vienkāršie vilinošie risinājumi, kuri sevī ietver vardarbību pret cilvēka tiesībām, atbildīgajai personai vēlāk jāatzīst kā kļūdaini. Redzot sekas, /maldinošās stingrās rokas/ risinājumi, neatrisina arī paša vadītāja uzstādīto cēlo mērķi.
Taču mākslinieku uzdevums ir pilnīgi pretējs. Paredzēt nākotni, kur novedīs Izvirzītie pieņēmumi, ironizēt par mūsu pašu bailēm, gļēvumu. Fantazēt un novest sabiedrības virzības ieviestās idejas līdz farsam, absurdam, brīdinot no iespējamām neatgriezeniskām kļūdām. Empātija. Ziedošanās. Indivīda BRĪVĀS GRIBAS attīstība. MĪLĒT NE TIKAI TUVĀKO, BET MĪLĒT SAVU TAUTU UN PAT CILVĒCI KĀ SEVI PAŠU
Paldies, brīnišķam L…10
Paldies, brīnišķam L…4
Paldies, brīnišķam L…4
Paldies, brīnišķam L…4
Paldies, brīnišķam L…4
Paldies, brīnišķam L…4
Paldies, brīnišķam L…4
Paldies, brīnišķam L…5
Paldies, brīnišķam L…5
Paldies, brīnišķam L…5
Paldies, brīnišķam L…5
Paldies, brīnišķam L…5
Paldies, brīnišķam L…5
Paldies, brīnišķam L…5
Paldies, brīnišķam L…4
Paldies, brīnišķam L…4
Paldies, brīnišķam L…4
Paldies, brīnišķam L…3
Paldies, brīnišķam L…4
Paldies, brīnišķam L…4