Mazie garenie radziņi un jiptīgās ogas
2 Fénykép • 20. máj 2020 12:13
Mazie garenie radziņi un jiptīgās ogas
Pavasara dārza darbi rit pilnā sparā – tiek sēts un stādīts. Kartupeļu stādīšanas laikā Ventspils muzejs vēlas iepazīstināt ar savdabīgu kartupeļu šķirni un dārzeņu audzēšanas vēsturi.
Piejūras brīvdabas muzeja ”Smiltnieku” mājas saimniece Valentīna Žūka (1919 - 2014) stāsta par kartupeļu audzēšanu: “Manas vecāsmātes Trīnes Griezes (1807 - 1898 ) laik...TovábbMazie garenie radziņi un jiptīgās ogas
Pavasara dārza darbi rit pilnā sparā – tiek sēts un stādīts. Kartupeļu stādīšanas laikā Ventspils muzejs vēlas iepazīstināt ar savdabīgu kartupeļu šķirni un dārzeņu audzēšanas vēsturi.
Piejūras brīvdabas muzeja ”Smiltnieku” mājas saimniece Valentīna Žūka (1919 - 2014) stāsta par kartupeļu audzēšanu: “Manas vecāsmātes Trīnes Griezes (1807 - 1898 ) laikā kartupeļus audzēja pārs trīs dobēs, tos mazos līkos radziņus, tāda sena šķirne viņai bija. Tos novārīja, samīcīja un ēda uz maizi kā pavalgu, tie nebija kā pamatēdiens. Arī vīriem darbos deva līdzi bundulī, ko pie maizes ēst klāt.”
Kurzemes hercogiste ir viena no pirmajām Eiropas valstīm, kur Amerikas izcelsmes dārzeņus kartupeļus ieved jau 1673. gadā. Hercogs Jēkabs licis dārgos kartupeļus ievest caur Hamburgu, lai pacienātu galmu. Katram galminiekam ticis viens no šiem gardumiem. Plašākos apmēros Latvijā kartupeļus sāka audzēt tikai 18. gs. vidū, vispirms muižu, pēc tam arī zemnieku laukos. Jau 1810. gadā tos audzēja gandrīz visi Kurzemes un Vidzemes zemnieki, pēc tam kartupeļus ieviesa arī Latgalē. Sevišķi kartupeļu audzēšana palielinājās pēc 19. gs. 30. un 40. gadu labības neražām, kad tie ieņēma savu vietu kā svarīgs zemnieku pārtikas līdzeklis. Kartupeļu stādīšanu atbalstīja arī valdība, uzdodot katram kroņa zemniekam iestādīt ne mazāk kā 10 pūrus kartupeļu.
Valentīna Žūka kā pusaugu skuķe 1920.g. beigās tirgū nopirkusi tomātu stādiņus. Mājinieki par to nepriecājušies, jo tie taču iptīgi (indīgi). Ja kādreiz kāds stādiņš ticis audzēts, tad tikai puķu podā uz palodzes – ziediņi un auglīši taču smuki. Ja kāds bumbulis paliek mīksts, tad rauj nost un met ārā. Saukuši par kartupeļu puķi. Vēlāk ļāvuši meitenei kartupeļu lauka stūrīti izveidot dobi un audzēt, bet piekodinājuši – tu tikai neēd! Rudenī tomēr izdevies pārliecināt, ka nav nemaz tik traki un pat ēdami.
Mūsdienās tik pierastie tomāti Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē parādās pārsteidzoši vēlu – šķiet, ka tikai 19.gs. pašās beigās tie parādās uz kungu galdiem. Pārtikuša saimnieka dēls, vēlāk slavens mākslinieks, profesors Rihards Zariņš pirmo reizi tomātus nogaršo tikai Parīzē 1897. g., par ko savās atmiņās stāsta: “Tomātus te ēdu pirmo reizi un jutos mazliet vīlies no to skābuma.” Interesanti atzīmēt, ka arī mācītāja, etnogrāfa un vēsturnieka Augusta Bīlenšteina dēls savās atmiņas ap šo pašu laiku atzīmē no kaimiņiem atvestās “puķēs ar sarkanām ogām”, kuras lietojamas pārtikā.
