Riņķadancis

Ajánlás

Dejošana ar riņķi - tās veidi

Par dejošanu ar riņķiem jeb „hula hoop dance” sauc deju, kurā kā palīgs vai deju partneris tiek izmantots riņķis.

Vārdu „hula” 19.gs beigās sāka saistīts ar riņķi, kad britu jūrasbraucēji ieradās Havaju salās un ievēroja līdzību starp riņķa griešanu un tradicionālo „hula” deju. Riņķa deja var tikt apvienota ar jebkuru citu deju veidu, sākot no baleta un beidzot ar hiphopu, breikdance un vēderdejām.

Mūsdienu deja ar riņķi ir ietekmējusies no tādām mākslas formām kā mākslas vingrošana, poi tehnikas un žonglēšana.



Riņķa dejas veidi:


Pasaulē visizplatītākā un pazīstamākā ir HULA HOOP DANCE. Šajā dejā riņķis mūzikas pavadījumā tiek griezts ne tikai uz vidukļa, bet arī uz tādam ķermeņa daļām kā gurniem, krūtīm, kakla, pleciem, augšstilbiem, ceļiem, rokām, elkoņiem, plaukstām, īkšķiem un pēdām. Riņķa griešana var tikt apvienota ar lēcieniem, metieniem un dažādiem tehniskiem elementiem. Dejojot tiek brīvi izmantota vieta gan riņķa iekšpusē, gan ārpus tā. Bieži vien riņķa dejā tiek izmantoti vairāk, nekā viens riņķis.



Kā dejas ar riņķi apakštipus var izdalīt LED- riņķa deju, mini-riņķa deju un uguns-riņķa deju.


LED-RIŅĶA DEJĀ izmanto LED (no angļu valodas „Light-Emitting Diodes”) riņķus. Šiem, no caurspīdīgas plastmasas veidotajiem, riņķiem ir iekšējas baterijas un tie tiek izgaismoti ar gaismu izstarojošu diožu palīdzību un rada hipnotizējošus zīmējumus, kad griežas tumsā vai telpā ar vāju apgaismojumu. Šie riņķi rada īpašu vizuālu fenomenu, kurš ir novērojams, kad spilgtas gaismas tiek pārvietotas lielā ātruma skatītāja acu priekšā. LED-riņķa dejas tehnika neatšķiras no hula hoop dejas tehnikas.



MINI-RIŅĶA DEJĀ izmanto riņķus ar ļoti mazu diametru. Šīs dejas tehnikā var tikt izmantoti daudzi hula hoop dance paņēmieni, tomēr ir zināmas atšķirības. Riņķis retāk tiek griezts uz ķermeņa, tā vietā ļoti daudz tiek izmantotas „izolācijas” tehnikas un riņķa ripināšana pa ķermeni. Mazāks riņķa diametrs vienmēr ir saistīts ar lielāku riņķa griešanas ātrumu un tas dod arī tādas iespējas, kādas nepastāv, izmantojot riņķi ar lielu diametru.



UGUNS-RIŅĶA DEJĀ tiek izmantoti uguns riņķi. Tie ir plastmasas riņķi, kurus ietver (parasti četri vai seši) starveidīgi papildinājumi, kam galos ir piestiprināti degļi. Tie ir konstruēti tā, lai uguns atrastos pietiekami tālu no riņķotāja ķermeņa, kaut gan, tāpat kā gadījumā ar visām uguns dejām, neuzmanīgi ar to rīkojoties, pastāv liela iespēja gūt ievainojumus. Cilvēkiem, kas vēlas nodarboties ar uguns riņķa deju nekādā gadījumā nevajadzētu to darīt, nenoskaidrojot, kādi ir uguns drošības nosacījumi, gan aizdedzinot, gan darbojoties ar uguns riņķi. Pamatā uguns riņķa dejā izmanto hula hoop dance tehniku, vienīgi ir mazāks izmantojamo elementu daudzums un jāievēro, ka, turot riņķi rokā, tā nedrīkst atrasties pārāk tuvu ugunij.




Daudz mazāk zināma ir MAGHOOP DANCE. Magnētiskā riņķa jeb magriņķa dejā izmanto īpašus riņķus (parasti nopērkamus komplektos), kuros ir iestrādāti magnēti. Tāpēc riņķi savā starpā pievelkas un dod iespēju ar tiem darboties, tiem visiem nemaz nepieskaroties. Strādājot ar šiem riņķiem var izmantot hula hoop tehniku, bet magnētisms paver iespējas pilnīgi citiem tehniskiem elementiem, kas ar parastiem riņķiem nav iespējami.



NATIVE AMARICAN HOOP DANCE jeb indiāņu riņķa deja kā stāstu stāstīšanas veids, jau gadsimtiem ir daļa no Ziemeļamerikas indiāņu kultūras un tradīcijām. Bez sākuma un beigām riņķis simbolizē nebeidzamo dzīves ciklu. Šī deja ir attīstījusies neatkarīgi no hula hoop dance tradīcijām un koncentrējas uz ļoti straujām kustībām. Dejas laikā var tikt izmantoti līdz pat 30 riņķiem, no kuriem dejas laikā ap ķermeni tiek veidotas simboliskas konstrukcijas, lai attēlotu tādus dzīvniekus kā koijot, krokodils, lācis, čūska, ērglis un taurenis. Indiāņu riņķa dejā parasti tiek izmantoti riņķi ar ļoti nelielu diametru. Šī deja ir tikusi atzīta par kultūras mantojumu.



ROUE CYR DANCE (zināms arī kā Cyr wheel, mono wheel vai vienkārši wheel (rats)) ir deja, kas ir cieši saistīta ar akrobātiku. 2003. gadā šo ratu no jauna kā cirka mākslu ieviesa Daniels Cyrs (Daniel Cyr). Tajā tiek izmantots liels metāla riņķis ar diametru, kas parasti ir dejotāja augumā vai vēl lielāks par to. Cilvēks, kurš uzstājas, izmantojot savu svaru un līdzsvara izjūtu, var ripināt šo riņķi pa skatuvi vai griezt to uz grīdas, pats atrodoties tā iekšpusē.



Riņķa deja attīsta cilvēka vestibulāro aparātu (līdzsvara izjūtu), lokanību, koordināciju, uzlabo gremošanu un sirds un asinsvadu veselību, paaugstināt muskuļu tonusu un izturību, sadedzina kalorijas un ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids.