Pie kājām glaužas zāles stiebri,
Un ziedi padevībā galvas liec.
Plaukst pērles iemītajās pēdās,
Kad mīlestībā Sieviete tur iet.
Mirdz zvaigznes spožāk debesīs,
Un mēness sudrabotu taku klāj.
Rimst naktī visas viņas skaņas,
Kad mīlestībā Sieviete tur iet.
Piena ceļā pašķīst zvaigznes,
Un Visums sevī mēmi mulst.
Skrien planētas uz priekšu ātrāk,
Kad Sieviete kā Dieviete tur nāk.
Šā sievišķības spēka priekšā
Ik vīrietis var tikai kautri mulst.
Un atvērt savu sirdi plaši vaļā,
Kad mīlestībā Sieviete tur nāk.
/Egils Dambis/