Saujā sažņaugtā sirds. Vārdi Egils Dambis.
1 Fénykép • 1 videó • ma 15:02
Sažņaugtu sirdi saujā
Pilsētas ielās klīda kāds vīrs.
To dāvinot katram, kas vēlas,
Kaut pats viņš nebija tīrs.
Sirds pukstēja netīrā saujā,
Gaisma savāda plūda no tās.
Kā siltums no vīra acīm,
Kaut pats bija skrandās viņš tērpts.
Rauca degunu ejošie ļaudis -
Ko klīsti te apkārt kā spoks
Ar sažņaugtu sirdi saujā,
Ko neņems no Tevis neviens.
Pukstot zemē nokrita sirds,
Un gaismas zieds plauka no...TovábbSažņaugtu sirdi saujā
Pilsētas ielās klīda kāds vīrs.
To dāvinot katram, kas vēlas,
Kaut pats viņš nebija tīrs.
Sirds pukstēja netīrā saujā,
Gaisma savāda plūda no tās.
Kā siltums no vīra acīm,
Kaut pats bija skrandās viņš tērpts.
Rauca degunu ejošie ļaudis -
Ko klīsti te apkārt kā spoks
Ar sažņaugtu sirdi saujā,
Ko neņems no Tevis neviens.
Pukstot zemē nokrita sirds,
Un gaismas zieds plauka no tās.
Vien smaids vecā vīra sejā,
Kļuva tāds mazlietiņ skumjš.
/Egils Dambis/
Es nāku un klauvēju pie katrām durvīm; Es klauvēju cerībā, ka tikšu uzklausīts, Es ilgojos, lai ikviena dvēsele Mani pieņemtu un ielaistu savā mājoklī. Es mīlu jūs visus!
Lūk, Es stāvu pie durvīm un klauvēju. Tā ir taisnība! Es stāvu pie tavas sirds durvīm, dienu un nakti. Pat tad, kad tu neklausies Manī, pat tad, kad šaubies, ka tas varētu būt Es, tas tomēr esmu Es. Es gaidu kaut mazāko atbildes zīmi no tavas puses, kaut klusākos aicinājuma čukstus, kas Man atļautu ieiet pa tavām durvīm. Es gribu, lai tu zini, ka ikreiz, kad tu Mani aicināsi, Es patiešām nākšu. Es būšu klāt, nešaubīgi. Es nāku klusumā un neredzamā veidā, tomēr ar savas mīlestības bezgalīgo spēku. Es nāku ar savu žēlsirdību. Es nāku ar savu vēlēšanos tev piedot, tevi dziedināt. Es nāku ar visu mīlestību, kādā tevi mīlu. Tā ir mīlestība pāri katrai saprašanai, mīlestība, kurā ik sirds pukstu Es esmu saņēmis no paša Tēva. Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu iemīlējis. Es nāku, izslāpis mierināt tevi, dāvāt tev savu spēku, tevi piecelt, lai tu savienotos ar Mani un Manām brūcēm. Es dāvāšu tev savu gaismu. Es nāku izkliedēt tavas sirds tumsu un šaubas. Es nāku ar savu spēku, lai celtu uz pleciem tevi pašu un tavas nastas. Es nāku ar savu žēlastību, lai tā pieskartos tavai sirdij un pārveidotu tavu dzīvi. Es nāku ar savu mieru, lai tas dāvātu drošību un rāmumu tavai dvēselei. Es pazīstu tevi visu. Pat matus uz tavas galvas Es esmu visus izskaitījis. Nekas tavā dzīvē nav nenozīmīgs Manās acīs. Es pazīstu visas tavas grūtības, visas vajadzības, visas rūpes. Jā, Es zinu arī tavus grēkus, taču atkārtoju tev vēlreiz: Es tevi mīlu ne tā dēļ, ko tu esi darījis, un ne tā dēļ, ko darījis neesi. Es tevi mīlu tevis paša dēļ, tava skaistuma un cieņas dēļ, ko Tēvs tev ir dāvājis, radot tevi pēc sava attēla un līdzības. Šo cieņu tu varbūt bieži esi aizmirsis un šo skaistumu aptraipījis grēkiem, tomēr Es mīlu tevi tādu, kāds esi. (Svētīgā Māte Terēze no Kalkutas)
-

-
