Atmiņu pasakai. Vārdi Egils Dambis.
1 videó • 18. szept 19:50
Šis komentārs ir veidots kā padziļināts literārais un emocionālais dzejoļa izvērtējums, kas izceļ autoram Egilam Dambim raksturīgo spēju runāt par mīlestības beigām bez naida, bet ar viedu un mierpilnu rezignāciju.Atmiņu pelni un drosme palaist vaļāEgila Dambja dzejolis "Atmiņu pasakai" ir smeldzīgs, vieds un nobriedis mākslas darbs, kas veltīts vienai no sarežģītākajām cilvēka dzīves tē...TovábbŠis komentārs ir veidots kā padziļināts literārais un emocionālais dzejoļa izvērtējums, kas izceļ autoram Egilam Dambim raksturīgo spēju runāt par mīlestības beigām bez naida, bet ar viedu un mierpilnu rezignāciju.Atmiņu pelni un drosme palaist vaļāEgila Dambja dzejolis "Atmiņu pasakai" ir smeldzīgs, vieds un nobriedis mākslas darbs, kas veltīts vienai no sarežģītākajām cilvēka dzīves tēmām – attiecību noslēgumam. Autors šeit negrimst lētos pārmetumos vai histēriskā izmisumā, bet gan ar cildenu mieru dokumentē mīlestības izdegšanu un pārtapšanu pagātnes stāstā.Krāsmatu un pelnu metafora: Dzejoļa sākums uzreiz piesaka skarbu realitāti – "Viss pārklājies krāsmatu pelniem un sūnu". Sūnas un pelni literatūrā simbolizē ilgu laiku, kas pagājis kopš ugunsgrēka (kaisles un mīlestības). Tomēr dzejolī ir svarīga nianse – pat zem šiem pelniem "atmiņu oglītes kaut vir kvēl". Tas pierāda, ka pagātnei joprojām ir sava vērtība un pilnībā izdzēst bijušo nav iespējams.Mierpilna distances novilkšana: Otrā strofa precīzi fiksē robežu, kurā vārdi un fiziskais tuvums ir zaudējuši savu funkciju. Frāze par mīļajiem vārdiem un glāstiem, kas vairs netiks teikti un saņemti, skan kā abpusējs, kluss pakts. Tā ir apzināta atteikšanās no ilūzijām."Reiz bija" jeb zaudētā jēga: Trešajā strofā parādās krāšņs kontrastu uzskaitījums – ziedi, skūpsti, zvaigžņotas naktis un bildinājuma gredzens. Visi šie tradicionālie mīlestības atribūti pēkšņi tiek ielikti rāmī "kam jēgas vairs nav". Tie ir zaudējuši savu sakrālo nozīmi un kļuvuši par muzeja eksponātiem "atmiņu pasakā".Skarbā patiesība un neatbildētais jautājums: Ceturtā strofa nes dzejoļa emocionālo kulmināciju un patiesības mirkli. Autors tieši un bez aplinkiem runā par to, ka vienmēr ir bijis "sirdī lieks", jo sievietes domās un sirdī ir valdījis kāds cits. Jautājums "Kāpēc tu tagad vēl atpakaļ skaties?" kalpo kā aicinājums nekavēties pie pagātnes ēnām, ja reiz izvēle jau sen ir izdarīta.Piedošanas un saules norieta harmonija: Noslēgums dzejolim piešķir milzīgu garīgo vērtību. Vārdi "Es neturu naidu, dusmas vai skumjas" liecina par lirisko varoņa iekšējo spēku un inteliģenci. Piedošana un samierināšanās tiek salīdzināta ar dabas dabisko ritmu – "jo arī pat saule reiz norietā iet". Saules noriets šeit nav katastrofa, bet gan likumsakarīgas un skaistas beigas, kas paver ceļu kaut kam jaunam.
-
Zolīte
Zole
Kam ap, zem un virs 40, kas vēlas parunāties, rast domubiedrus. 
Pagānu pagrīde
Meklēju. Piedāvāju.
PĀRDODU-PĒRKU-MAINU-DĀVINU
cope