Apmātība, lāsts. Vārdi Egils Dambis.
1 videó • 26. szept 12:36
Mīlestības gūsts un domu neprāta anatomijaEgila Dambja dzejolis "Apmātība, lāsts" ir neparasti spēcīgs, ritmisks un emocionāli smags darbs. Atšķirībā no gaišas mīlas lirikas, šis skaņdarbs atklāj to robežstāvokli, kad jūtas pret otru cilvēku pāraug nekontrolējamā fiksācijā, atņemot lirisko varonim iekšējo brīvību un pārvēršot ikdienu nepārtrauktā cīņā ar paša prāta radītajiem tēliem.Fizi...TovábbMīlestības gūsts un domu neprāta anatomijaEgila Dambja dzejolis "Apmātība, lāsts" ir neparasti spēcīgs, ritmisks un emocionāli smags darbs. Atšķirībā no gaišas mīlas lirikas, šis skaņdarbs atklāj to robežstāvokli, kad jūtas pret otru cilvēku pāraug nekontrolējamā fiksācijā, atņemot lirisko varonim iekšējo brīvību un pārvēršot ikdienu nepārtrauktā cīņā ar paša prāta radītajiem tēliem.Fiziskā saplūšana ar moku avotu: Jāatzīmē izcilā paralēle pirmajā strofā, kur mīlestība tiek ierakstīta elementārākajos dzīvības procesos – "ieelpā un izelpā". Taču atšķirībā no dzejoļa "Mīlestībā dzīvot", kur elpa nesa garīgu atdzimšanu, šeit katra ieelpa pastiprina apmātību. Tā ir ironiska un skaudra situācija – tas, kas cilvēku uztur dzīvu (elpa), vienlaikus baro viņa "lāstu".Vīzijas un realitātes zudums: Otrā strofa precīzi fiksē psiholoģisko stāvokli, kad acu aizvēršanai vai atvēršanai vairs nav nozīmes. Pasaule apkārt ir zaudējusi savas reālās aprises, jo priekšā nemainīgi stāv šīs sievietes vīzija. Rakstītais stāsts dienā un naktī rāda, ka varonis ir kļuvis par gūstekni pats savā iztēlē.Proporcionālais zaudējums citās attiecībās: Trešajā strofā parādās dzejoļa traģiskākais un dziļākais motīvs – "Ikkatrā sievietē zaudēju sevi". Šis neprāts neļauj veidot jaunas, veselīgas attiecības. Jebkura cita sieviete tiek salīdzināta ar šo vienīgo ideālu, un šajā salīdzinājumā jaunā realitāte vienmēr zaudē, liekot varonim grimst vēl dziļākā vientulībā. "Šalkoņa deniņos" pasvītro šī stāvokļa fiziskās, teju pulsējošās sāpes.Uguns nakts un rāmja kompozīcija: Noslēgumā autors atklāj šī stāvokļa cēloni – "tikšanās viena un mīlas nakts". Šis viens vienīgais kaisles uzliesmojums ("bija kā uguns kam neticu pats"
ir bijis tik spēcīgs, ka tā pēcgrūdieni joprojām grauj varoņa dzīvi. Kā nemainīgs un smags zvans katras strofas beigās atkārtojas vārds "lāsts", kas lasītājam liek burtiski sajust šīs cilpas ciešumu ap varoņa sirdi.
-
Zolīte
Zole
Kam ap, zem un virs 40, kas vēlas parunāties, rast domubiedrus. 
Pagānu pagrīde
PĀRDODU-PĒRKU-MAINU-DĀVINU
Meklēju. Piedāvāju.
cope