Vai drīkstu tuvoties dvēselei tavai,
Gaišajai liesmiņai, kas tevī mirdz?
Sirdsstīgām klusi pieskarties tavām,
Melodija tevī skaista lai skan.
Vai drīkstu pačukstēt dvēselei tavai,
Cik ļoti es jūtu un tuva tā man.
Sirdspukstiem taviem pieglausties klusi
Melodiju dzirdēt, kas tevī skan.
Vai drīkstu noglāstīt dvēseli tavu,
Tuvoties liesmiņai, kas tevī mirdz.
Pieskarties maigi, apskaujot sirdi,
Melodijai neļaut apklust nekad.
Vai drīkstu sasildīt dvēseli tavu,
Spēcināt liesmiņu, kas tevī mirdz.
Mīlot pieskarties sirdsstīgām tavām,
Melodija tevī lai neapklust, skan.
/Egils Dambis/​