Pēdējais mohikānis, romantisks muļķis,
Smejas tie, kam pragmatisks prāts,
Galvā kam cipari tikai vien griežas,
Kas vērtē, kas ir un vispār nav vērts.
Izmiris dinozaurs smejas tie smīnot,
Aprēķins acīs kuriem tā gail.
Kas visu vērtē tikai pēc sevis
Un kuriem cita neviena nav žēl.
Pagātnes atlieka, relikts kaut kāds,
Ņirdzot, nievājot sejā tie spļauj,
Romantisks muļķis pēc viņu sapratnes,
Ja sirdī nevalda aprēķins salts.
Pasaule griežas, turpina griezties,
Laikmetiem, gadsimtiem, mūžībām cauri.
Romantiķi vienmēr bijuši tajā,
Jo mīlestības vaduguns ir viņu sirds.
/Egils Dambis/