Acis tavas kā debesu zvaigznes,
Tuvu, tuvu man pieglaužas klāt.
Kā ezera dzelme dziļa tik dziļa,
Kā tumša, tumša neprāta nakts.

Čigāniska uguns deg tavās acīs,
Man mazliet, mazliet tā kā bail,
Nevarot atraut skatienu savu
No acīm kas neprāta dziļumā sauc.

Meitene, meitene, ko gan tu dari,
Ar savu skatienu mani tu bur.
Ar acu dziļumu, kvēli un kaisli,
Kurā deg dzelmes ezera guns.

Acis tavas kā debesu zvaigznes,
Maigi, maigi pieglaužas klāt.
Nespējot noslēpt dziļuma kvēli,
Kurā lūkoties gribu un grimt.

Čigāniska uguns deg tavās acīs,
Kurai nespēju pretoties vairs.
Grimstot tajās kā atvara dzelmē,
No kura ārā netikt man vairs
/Egils Dambis/