Tu atnāci naktī, aizgāji naktī.

Tu atnāci naktī, aizgāji naktī...
Baltā zirgā Ēdenes dārzā vedi ābolus zagt,
Grēka augli baudīt, labu un ļaunu iepazīt.
Tikumības važas nomest, izjust sevi.

Mācīji sadzirdēt klusumu naktī,
Elpā klausīties, bez vārdiem sajust,
Nebaidot ar Elles liesmām vedi Paradīzē,
Paradīzē uz zemes, paradīzē sevī.

Ļāvi izjust brīvību kā putnam debesīs,
Būt saskaņā ar Tevi un sevi,
Atklāji nakts noslēpumu burvību,
Redzēt un atmest savas bailes.

Tu atnāci naktī kā dāvana sapnī,
Dievu, velnu, eņģeļus atklājot manī,
Caur dogmu Elli vedi paradīzē,
Paradīzi mūsos, paradīzi Tevi un manī.

Čūska pārvērtās gudrībā, grēks brīvībā,
Iedzimtā grēka bailes zuda izvēlē,
Palikt paradīzē no kuras nevar izdzīt,
Paradīzē sevī...
/Egils Dambis/