Negaidi, neceri - asaru nebūs,
Prieku šo nespēju sagādāt tev.
Aizejot, pametot, nododot mani,
Pāri tu izdari vienīgi sev.

Nedusmo šodien, ja redzi ka smaidu
Un saku tev arī lielu paldies.
Jo esi vislabākais, kas man ir bijis,
Un labākas vairāk man nebūs nekad.

Ja gribi iet - ej! Tev neredzēt sāpes,
Asaras, kuras neredz neviens.
Tās dziļi manī var kādreiz beigties,
Bet atmiņas par tevi itin nekad.

Negaidi, neceri - asaru nebūs,
Un lūguma nebūs, lai neaizej prom.
Ja reiz tā vēlies, ej kur tu vēlies,
Un aizmirsti, ka esmu mīlējis es...
/Egils Dambis/